Marihuānas partija.

May 3, 2010

Marihuāna 2. daļa

April 25, 2009

Redzu, ka pirmais ieraksts par marihuānu vēljoprojām ir diezgan populārs, tādēļ nolēmu, ka vajadzētu ielikt kādu apdeitu šajā sakarā. Šoreiz gan tas nebūs manis samurgots raksts, bet gan filma, kas diezgan izmeļoši parāda kas un kā. Tā kā pirms nākamreiz bļaut cik marihuāna ir kaitīga utt, varbūt tomēr kaut nedaudz vajadzētu painteresēties cik daudz tajā visā ir patiesības un kādi ir antimarihuānas propogandas patiesie mērķi.

Marihuāna

March 2, 2008

Nesen sanāca saruna par marihuānu, vai tā ir laba vai slikta, un vai tā veselībai kaitē mazāk kā alkohols. Tad nu izdomāju uzrakstīt kaut ko par šo tēmu.

Marihuānas galvenā sastāvdaļa ir delta-tetrahidrokanabinols (THC).

Iedarbība. (sperts no narcomania.lv)

Smēķējot THC pēc 10 līdz 30 sekundēm caur plaušām nonāk arteriālajās asinīs un ar tām smadzenēs un nervu šūnu membrānu receptoros, tos saistot un izjaucot šūnu normālu funkcionēšanu. Maksimālā koncentrācija asinīs parādās pēc 60 līdz 70 minūtēm , tad THC koncentrācija asinis samērā ātri samazinās nākošās stundas laikā, sajūtas var turpināties līdz 6 stundām. THC ļoti labi šķīst taukaudos, tāpēc tā sadalīšanās produkti (metabolīti) ilgstoši saglabājas taukšūnās, kuru ir daudz mūsu smadzenēs un dziedzeros. Taukos THC var atrast pat pēc 2 līdz 3 nedēļām, bet sistemātiskiem marihuānas smēķētājiem THC var atrast pat pēc vairākiem mēnešiem. Tādejādi THC ir spējīgs ilgstoši iespaidot cilvēka psihi. Nav pamatota marihuānas pielietošana medicīnā, jo tās iedarbību ir spējīgi aizvietot daudz efektīvāki un nekaitīgāki ārstniecības līdzekļi. (Starptautiskā konference Ņujorkas Medicīnas universitātē 1998.gada 10.-21.marts. Čārlza Motta fonda atbalsts).

Vot šitā te.  Kā jau parasti, tālāk sarakstītas briesmu lietas. Īsi sakot: ja smēķēsi marihuānu, metamais uz pieres izaugs. Es, protams, neesmu veicis ilgstošus pētījumus un zinātniski neko apgalvot nevaru, varu vienīgi pateikt, ka tik dramatiski tas tomēr nav. Uzskatu, ka atkarības rašanās/nerašanās un iedarbība vispār ir ļoti atkarīga no paša cilvēka. Pilnīgi nepiekrītu arī par to, ka ar laiku nepieciešams lietot ko stiprāku, protams, ja regulāri dienā izsmēķē gramu, moš pēc laika arī vajadzēs, bet tas, ka visi marihuānas smēķētāji agri vai vēlu sāk durties, ir pilnīgs bullshits.

Tīri no cilvēcīgi psiholoģiskā viedokļa alkohols ir labāks par marihuānu, jo piedzeroties cilvēks nejūtas pārāk labi, nerunājot jau nemaz par paģirām. Bet tas pāriet un aizmirstās. Smēķējot marihuānu, parasti nav šī tūlītējā negatīvā iespaida, savelcies – ir labi, savelcies vairāk – arī nākamajā dienā vēl ir labi. Tādēļ, iespējams, šķiet, ka marihuāna nodara lielāku ļaunumu. Es nemēģinu pateikt, ka marihuāna nav kaitīga vai, ka to vajadzētu lietot visiem, bet nepiekrītu viedoklim, ka tā ir visa ļaunuma sakne. Viena no marihuānas labākajām īpašībām, manuprāt, ir tā, ka tās ietekmē cilvēks nekļūst agresīvs (vismaz nekad neesmu ne redzējis, ne dzirdējis, ka kāds sapīpējies būtu ko demolējis) kā tas ir alkohola ietekmē. Pēc marihuānas smēķēšanas nav arī paģiru.

Ja ir atļauts lietot alkoholu un smēķēt tabaku, tad vajadzētu atļaut arī smēķēt marihuānu! Tāds lūk ir mans viedoklis. Sīkāk par to, kas ir labi un kas slikti varat lasīt narcomania.lv, aids.lv u.c.

 P.S. Kā teica kāds mans labs draugs: “Neesi tik drūms… Esi labāk dūms!” ;)